FAQ

Vai divslīpju jumta karnīzes dēļu atstarpes ir pietiekamas, lai tiktu nodrošināta jumta ventilācija?
Parasti nav pietiekamas. Zem karnīzēm caur esošajām ventilācijas spraugām tiek iegūts kompensējošais gaiss ventilācijai. Izplūdes lūkām ir jāatrodas pēc iespējas augstāk, piem. zem kores frontonu pusēs, vai alternatīvi uz kores tiek iemontēti zemspiediena ventilatori. Ja nav izplūdes lūku, tad jumta ventilācijas telpas augšdaļā sakrājies siltais un mitrais gaiss, kuram atdziestot uz koka konstrukcijām kondensējas mitrums.

Kāpēc visās instrukcijās tiek uzsvērta tvaika izolācijas nozīme?
Apmēram puse no jumta segumu problēmām ir citas, nevis paša jumta hidroizolācija vai jumta seguma teces. Kondensāta problēmas ir sastopamas visbiežāk. Kad jumta konstrukcijā tiek iemontēta blīva tvaika izolācija (arī caurvadu blīvējumiem ir jābūt tvaika izolētiem), tad šāda veida problēmas gandrīz nekad nerodas. Jo mazāks ir ventilācijas intervāls augšējā konstrukcijā, jo blīvākai ir jābūt tvaika izolācijai.

Kā jāpiestiprina spundētie dēļi pie spārēm?
Katrs spundētais dēlis ir jāpienaglo ar divām galvanizētām un pietiekoši garām naglām (parasti 75 mm) pie katras spāres. Sausam kokmateriālam starp dēļiem ir jāatstāj nelielas atstarpes (1-2 mm) koka uzbriešanas dēļ, jo koks izplešas un saraujas (garumā un apjomā), laika apstākļiem mainoties pat uz 5-10 %. Dēļu savienojumiem ir jābūt uz spārēm. Ja tiek izmantoti gala spundētie dēļi, tad savienojumu vietas nedrīkst būt blakus vienā un tajā pašā spāres intervālā, bet gan to starpā ir jābūt 2-3 veseliem dēļiem.

Vai var spundētos dēļus aizstāt ar citu materiālu?
Spundēto dēļu vietā bitumena dakstiņu pamatam der gan mitrumizturīgā būvniecības plāksne, kā arī pie atsevišķiem nosacījumiem arī parastais dēlis.
Dēļus izmantojot, par risku var kļūt kokmateriāla zarainība vai šķībums. Mitrumizturīgās būvniecības plāksnes nomērīšanā un montāžā ir jāievēro izgatavotāja instrukcijas. Parastajiem dēļiem ir jābūt biezākiem par spundētajiem dēļiem, jo dēļi nav savienoti viens ar otru. Parastajos dēļos var viegli rasties arī nelīdzenumi, dēļiem "vērpjoties", kad tie izžūst vai rodas slodze uz atsevišķiem dēļiem, piem., pārvietojoties pa jumtu.

Vai ir nepieciešams no jumta tīrīt sniegu?
Parasti no dzīvojamo ēku (savrupmāju, rindu māju un daudzstāvu māju) jumtiem nav nepieciešams tīrīt sniegu, ja jumta materiāls ir abrazīva bitumena virsma. Šādu namu jumtiem izmantotās konstrukcijas bez problēmām iztur arī sniega slodzi. Arī sniega krišanas bīstamības dēļ sniegu nevajag tīrīt, jo no abrazīva bitumena virsmas sniegs lejā neslīd. Betona dakstiņu un skārda jumtiem var rasties tādas situācijas, kad uz ielas vai pagalmā esošo drošības dēļ, no jumtiem sniegs un ledus ir kontrolēti jānotīra, jo pretējā gadījumā tie var pat apdraudēt cilvēku dzīvību, kuri pārvietojas gar ēku.

Ja zemseguma konstrukcijā ir parastie dēļi un starp tiem ir nelīdzenumi un izliekumi, vai dēļu klājums ir jānomaina, kad jumta segums tiek atjaunots ar bitumena dakstiņiem?
Ja zem dēļu klājuma ir iespējams iemontēt katrā spāru intervālā pa vidu piemērota izmēra brusu (dēli, 50x50 brusu vai atbilstošu), un katrs dēlis tiek pieskrūvēts cauri jumtam pie tām, var novērst nelīdzenumus, un visi dēļi darbojas kopā, tad arī dēļu klājumu nevajag mainīt uz jaunu. Ja dēļiem ir puves bojājumi, tad protams tādi jānomaina.

Kāpēc naglām ir jāiet cauri zemseguma kārtai?
Ja jumta naglas gals paliek zemseguma dēlī iekšā, tad koka mitruma maiņas rezultātā var rasties koka izplešanās un saraušanās, kas pamazām izceļ naglu ārā no koka. Bitumena dakstiņu segumam problēmas (teces) šī iemesla dēļ parasti sākas pēc 10-15 gadiem. Mūsdienu jumta dakstiņš ir no gumijota bitumena un tā kalpošanas laiks ir desmitiem gadu (40-50 gadi), tādējādi neadekvātais naglas garums jumta kalpošanas laiku saīsina pat par gadu desmitiem.

Kāpēc naglošanu nevar veikt no plāksnīšu augšējās malas?
Plāksnītes naglo no rievu augšējās puses, tad naglas iziet cauri divām plāksnītēm un vienlaikus cieši saspiež plāksnītes līmes virsmu ar iepriekšējo plāksnīti. Šādējādi salīmēšanās ir droša, katra plāksnīte piestiprinās ar 8 naglām un plāksnīšu plīšanas risks naglojot nepastāv. Ja naglošanu veic no augšpuses, tad rezultātā vētras laikā var notikt plānās (bezlīmes daļas) augšējās malas plīšana naglotajās vietās, tad pat visa seguma plakne var noslīdēt lejā.

Kāpēc jumta bitumena dakstiņus nedrīkst likt uz lēzenākiem jumtiem par 1:5?
Uz lēzenākiem par 1:5 jumtiem var izveidoties tādas ūdens spiediena situācijas, ka konstrukcijas blīvumu nevar garantēt. Lēzenākiem jumtiem izmanto blīvēto savienojumu segumu.

Kāpēc apakšslānis ir nepieciešams arī uz stāviem jumtiem?
Arī uz stāviem jumtiem var veidoties t.s. aizdambēšanās situācijas, kad ūdens nevar normāli notecēt no jumta. Vistipiskāk tās veidojas pēc bagāti sniegotas ziemas, sniegam kūstot pavasarī. Sniegs un ledus var aizturēt ūdens tecēšanu lejup, šādi palielinot spiedienu uz jumta plāksnīšu savienojumu vietām, līdz ar to pa savienojuma vietām tiekošais ūdens samērcētu zemseguma dēļus un uzbriedinātu tos, ja apakšā nebūtu apakšklāja materiāls. Tas pats var notikt stiprā lietū un spēcīgā vējā. Ūdens vēja ietekmē var pacelties arī uz stāvāka jumta un izraisīt lielāku spiedienu uz savienojuma vietām. Mūsdienu būvēšanas stils pieļauj daudzveidīgus jumtus, un detaļu risinājumos ir parādījušies dažādi jauni riski. Pareizi uzmontēts apakšslānis nodrošina jumta ūdens necaurlaidību arī šadās situācijās.

Kā no jumta dakstiņiem var noņemt apsūnojumu?
Atsevišķos apstākļos uz bitumena jumta plāksnītēm veidojas apsūnojums. Sūnu augšanas iespējamība palielinās, ja jumta tiešajā tuvumā aug daudz koku. Arī apkārtnē esošās augsnes PH vērtība un vides augu valsts rada savu ietekmi. Jumta dakstiņa virsma ir no akmens, un uz akmeņiem un klintīm sūnas veidojas arī dabā. Sūnas tomēr būtu ieteicams regulāri no jumta notīrīt. Pirmā procedūra ir notīrīšana ar birsti pavasarī vai rudenī (tikai ne vasaras karstumā!). Ja tas nav pietiekoši vai neizdodas, tad ir iespējams sūnas noņemt ar ķimikālijām. Tā kā sūnu sugas ir ļoti daudzveidīgas, tāpēc visām sūnām diemžēl neder vieni un tie paši līdzekļi. Apsūnojuma notīrīšanai paredzētie līdzekļi ir pieejami būvmateriālu veikalos. Šādi līdzekļi ir t.sk. Boracol 10 Rh un Homeenpoisto1 (Tikkurila).

Mani jumta dakstiņi ir turējušies ļoti labi 12 gadus, bet kāpēc tagad vienā otrā vietā ir sākusies sūce?
Visticamākais iemesls ir tas, ka naglojums ir veikts ar pārāk īsām jumta naglām vai kniedēm. Ja naglu (vai kniežu) gali neiznāk dēlim cauri, tad tās koka mitruma maiņas dēļ (uzbriest un saraujas) sāk bīdīties uz augšu. Plāksnīšu gali sāk pamazām "atplaukt" - tie sāk atlīmēties. Zem plāksnītes tiek ūdens, kas tālāk tiekot līdz naglu vietām uzbriedina dēļus, un problēma tikai pasliktinās. Būtu lietderīgi sazināties ar Katepal Oy tehnisko konsultantu.

Vai var karnīzes dakstiņus izmantot kā sateknes un skursteņa blīvējošo elementu?
Sateknes un skursteņa blīvējošie elementi ir jāveido no Super-Pintari materiāla (70 cm plats un 10 m garš rullis). No karnīzes/kores plātnēm sateknes vai skursteņa blīvējošo elementu būvēt nedrīkst. Sīkāku instrukciju var atrast uz iepakojumiem vai mūsu mājas lapā.

Kāpēc sateknē segumam neizmanto skārdu?
Sateknes ir jābūvē no zemseguma un sateknes materiāliem saskaņā ar instrukcijām. Skārdu sateknēs montēt nedrīkst, jo metālam piemīt liels termoizplēšanas koeficients. Jumta virsmas temperatūras var svārstīties pat līdz 130 grādiem vasaras karsto dienu un visaukstāko salu laikā. Skārda lielās temperatūru svārstības izraisa milzīgu slodzi uz skārda stiprinājumiem, kā arī uz dakstiņu līmvietām ar skārdu. Parasti sateknē arī visvairāk sakrājas sniegs un ledus, tādējādi slodze ir pārāk liela tajā vietā, pa kuru visvairāk pārvietojas ūdens.

Kāpēc ruberoīdu vienkārši neloka pāri un nepienaglo apakšējam karnīzes dēlim un sānu vējdēlim?
Ilggadējā pieredze liecina par to, ka šādējādi montētais vējdēlis neizturēs mūsdienu bitumena produktu kalpošanas laiku. Apakšējās karnīzes dēļu malā iesistās naglas tiek izspiestas uz augšu un vējdēlim pāri pārlocītais materiāls var daudz vieglāk saplīst. Gar vaļīgo naglu tiek pāri karnīzei tekošais ūdens, kas iesūcas malējā dēlī, un tas pamazām sāk pūt. Noteikti iesakām piļu līstes lietošanu uz apakšējās karnīzes, kā arī galu karnīzēm.

Kāpēc karnīzes joslas ir aizstātas ar karnīzes plātnēm?
Agrāk karnīzei lietoja ruļļos pakotas karnīzes joslas, bet tagad iesakām vienmēr lietot piļu līstes. Īsu (1 m) karnīzes plātni ir vieglāk apstrādāt un montēt tieši pa karnīzes līniju. Karnīzes plātne patiesībā ir jumta plāksne ar taisnu apakšmalu, kuras savienojuma vietu nosedz ar nākošās plāksnīšu kārtas zīmējumu. Karnīzes/kores plātne ieekonomē arī materiālu, un materiāla zudumi samazinās, kad no karnīzes plātnes "pārpalikuma" lokot un plēšot tiek izgatavotas kores plātnes (3 gab.).

Vai apakšējo karnīzi var montēt bez piļu līstes?
Apakšējo karnīzi var montēt arī bez piļu līstes. Šajā gadījumā pie karnīzes malas piestiprina šķērsgriezumā pusapaļu dēli, kuram apkārt tiek aplocīta no sateknes materiāla (Super-Pintari) izgrieztā josla (35 cm).
Dakstiņa aplocīšanu pa tiešo pāri jumta malai un pienaglošanu pie dēļu priekšējas malas neiesakām, jo arī šāds risinājums ir pretrunā ar mūsu garantijas nosacījumiem.

Vai var jumta plāksnītes montēt ziemā vai vispār aukstajā laikā?
Principā jumta plāksnīšu montāža būtu ieteicama siltajā laikā, jo tikai tad var iegūt labāko iespējamo rezultātu. Tomēr, ja dažreiz ir nepieciešams veikt montāžu arī vēsākajā laikā, būtu lietderīgi ievērot šādus momentus:
1) Tā kā jumta plāksnītes nelīmējas bez līmes virsmas sildīšanas, tad tās pielīmēsies tikai nākamajā vasarā.
2) Ir iespējams, ka aukstuma dēļ jumta plāksnītes vietām cieši nepiegulēs pie apakšējās plāksnītes, līdz ar to līmējamā virsma var izžūt un oksidēties, un vēlāk tā arī nepielipt.
3) Parasti dienvidu un rietumu pusēs jumta plāksnes pielīmējas bez problēmām nākamās vasaras laikā, bet ziemeļu puses plāksnīšu salīmēšanās procesā var rasties problēmas.
4) Izvadu, sānu elementu, satekņu u.c. vietās, kur nepieciešama bituma jumta mastika K-36, noblīvēšana ir īpaši sarežģīta.
Ja jumta uzklāšana notiek rudenī vai ziemā, tad iesakām uzlikt zemseguma apakšslāni Super Underlay Sheet, bet pašu jumta plāksnīšu montāžu veikt tikai pavasarī vai vasarā.

Vai var jumtu atstāt uz ziemu nosegtu tikai ar zemseguma materiālu?
Ja zemsegumam lieto Super Underlay Sheet, tad jumtu var atstāt uz ziemu tikai ar zemseguma materiālu. Ja zemsegumā lieto K-EL 60/2200 vai U-EL 60/2200, tad, lai materiāls saglabātos vesels uz jumta ir jāveic speciāli pasākumi.

Vai vecais bitumena ruberoīds var kalpot kā zemsegums zem jumta plāksnītēm?
Ja jumta sagāzums ir lēzenāks par 1:3, tad vecais bitumena ruberoīds nekādā gadījumā nav pietiekošs kā zemsegums. Uz stāvākiem jumtiem šāds jautājums ir apspriežams atkarībā no jumta sagāzuma un vecā materiāla kvalitātes. Tomēr bitumena jumta plāksnīšu 15 gadu garantija ir spēkā tikai pielietojot zemseguma (vai pēc klasifikācijas labāko) materiālu saskaņā ar montāžas instrukcijām.

Cik stāvam jumtam jumta plāksnītes montēt visvieglāk?
Pārvietošanās pa stāvu jumtu ir apgrūtināta. Visvienkāršākais veids, kā panākt drošu pārvietošanos ir šāds:
1) Sastatnēm ir jāatrodas pie apakšējās karnīzes, un no tām montē jumtu tik tālu, cik var aizsniegt.
2) Uz uzmontētajām jumta plāksnītēm piestiprina taisnu brusu (50x100), kurā iepriekš pa vidu tiek izurbti 10 mm caurumi ar 1000 mm intervālu. Šos caurumus novieto pretim kādai plāksnīšu rindai no plāksnīšu apakšmalas puses. Šīs apakšmalas pieliec uz augšu un brusu pieskrūvē ar 8x80 mm vāka skrūvēm šo pieliekto galu vietā pie zemseguma dēļiem caur iepriekšējās rindas plāksnītēm. Pievelk tik stingri, lai brusa nekustētos. Uzminot uz brusu ir jāuzmanās, lai uz augšu uzlocītie plāksnīšu gali netiktu samīdīti. Tādas pašas brusas piestiprina ar piemērotu intervālu, montāžai turpinoties uz augšu. Kad pirmā jumta plakne ir pabeigta līdz korei, ir jānāk uz leju un rūpīgi jānomontē brusas. Zem plāksnīšu apakšmalām esošos caurumus noblīvē ar K-36. Ir jāpārliecinās par plāksnīšu salīmēšanos, īpaši ja pie līmvirsmas ir pielipuši netīrumi vai ja tās ir atradušās pārāk ilgu laiku "stāvus". Otra jumta plakne tiek montēta tādā pašā veidā, un brusas tiek nomontētas tikai pēc kores materiāla uzmontēšanas.

Vai ir nepieciešams sniega aiztures aprīkojums bitumena jumtam?
Parasti bitumena jumtam nav nepieciešama sniega aizture (arī stāvam jumtam). Ja būvatļaujas rasējumos ir uzrasētas sniega aiztures, tad būvniecības uzraudzības dienests var tās arī pamatoti pieprasīt, tāpat kā citas būvatļaujā esošās lietas. Ja jumta materiāls atšķiras no sākotnējā projekta plāna, tad attiecīgi ir jāņem vērā izmaiņas izraisījušos aspektus. Citiem vārdiem, ja skārda jumts tiek nomainīts uz bitumena seguma jumtu, tad lietderīgi būtu izslēgt no rasējumiem sniega aiztures.

Bitumena dakstiņu jumtos sniega krišana tiek apturēta ar abrazīvo virsmu. Pat tādā mērā, ka, ja rodas vēlme, lai sniegs šļūktu lejā, tas vienkārši bez lāpstas vai kausēšanas lejā nenāks.

Kāpēc Katepal neiesaka sniega aiztures aprīkojuma montāžu uz bitumena jumtiem?
Sniega aiztures mērķis ir nepieļaut sniega un ledus krišanu no jumta. Tā kā sniegs un ledus neslīd lejā pa bitumena virsmu, tad nevajag taisīt liekus caurumus jumtā! Pie tam sniega aiztures parasti piestiprina tuvu karnīzei, kur visvairāk sakrājas notekūdens un veido apledojumu, šādējādi visbiežāk izraisot aizdambēšanos. Tad kāpēc kritiskajā vietā taisīt caurumus hidroizolācijā?

Kāds ir pareizs zemseguma materiāla montāžas virziens??
Ir iespējams montēt gan horizontālajā, gan arī vertikālajā virzienā. Svarīgākais ir tas, lai savienojuma vietas būtu blīvas. Lai savienojumu vietas būtu blīvas, tad blakus esošajām materiāla joslām ir jābūt taisnām un ar vienādu nostiepumu. Uz stāviem jumtiem iesakām vertikālo montāžas virzienu, lai izvairītos no pacēlumiem.  

No kurienes rodas nelieli pacēlumi, horizontāli montējot zemseguma materiālu?
Horizontālās montēšanas laikā ir visai sarežģīti pilnīgi taisni piestiprināt rulli. Jo stāvāks jumts, jo grūtāk ir montēt. Uz stāviem jumtiem materiāla nostiepšana horizontāli ir ļoti sarežģīti. Tāpēc, ja materiāla josla pat nedaudz paliek brīva, tad veidojas nelieli pacēlumi.

Kāpēc gumijotais bitumens ir labāks par parasto bitumenu?
Gumijotais bitumens ir modificēts bitumens. Modificēšanā tiek izmantots SBS elastomērs. Gumijotais bitumens ir elastīgs arī aukstos laika apstākļos (vairākiem produktiem lūšanas stiepums -30oC ir vairāk kā 30 %), tas iztur UV starojumu ievērojami labāk par parasto bitumenu un tā mīkstināšanas punkts ir augstāks. Kalpošanas laiks gumijotajam bitumenam salīdzinājumā ar parasto bitumenu un tā produkciju vairākos gadījumos ir pat divkāršs. Katepal šobrīd visu produkciju izgatavo no modificētā SBS bitumena.

Visbiežāk pielaistās kļūdas /no tā izrietošā problēma

Produkts uzmontēts uz pārāk lēzena slīpuma.
Teces problēmas, jo ūdens spiediens, kas veidojas uz lēzenākiem jumtiem ir lielāks. Seguma materiāla minimālais slīpums ir vienmēr jāpārbauda pirms seguma materiāla iegādes.

Nepareizs (pārāk īss) naglas garums.
Pārāk īsas naglas zemseguma dēļos pamazām tiek izspiestas uz augšu un vienlaikus paceļ virsū esošo dakstiņu/jumta plāksnīti, atverot savienojuma vietas.

Piestiprināšana ar kniedēm.
Kniežu naglojamos aparātos nav trieciena dziļuma ierobežotāja, un naglas dziļumu regulē ar kompresora spiediena regulatoru. Šādējādi kniede iegrimst mīkstajā kokā pārāk dziļi (izgriežas cauri dakstiņam/jumta plāksnītei) un cietākajā kokā, kā arī zaru vietās - pārāk sekli, piepaceļot nākošo dakstiņu/jumta plāksnīti. 

Nepietiekoša vai nefunkcionējoša ventilācija jumta augšējā daļā.
Jumta konstrukcijās sakrājas mitrums un zemseguma dēļi uzbriest. Sliktākajā gadījumā veidojas puves bojājumi pat ļoti īsajā laikā. Var novērot arī kondensāta teces.

Tvaika izolācija ir nepietiekoša.
Konstrukcijās tiek mitrums (īpaši ziemas apstākļos), kā rezultātā var novērot lielu kondensēšanos un /vai puves bojājumus.

Sateknēs jumta plāksnītes nav pielīmētas pie satekņu materiāla.
Tece biežāk ir novērojama sateknes rajonā, galvenokārt pavasarī, kūstot sniegam, kā arī vēlāk, stipra lietus laikā - visu gadu.

Zemseguma dēļi ir pienagloti pārāk stingri.
Vissliktākajā gadījumā dēļi paceļas pirmā īpaši slapja rudens laikā un hidroizolācijā veidojas plīsumi un šādējādi arī ūdens teces.

Zemseguma dēļi ir pārāk plāni vai turpinājuma dēļi ir bez atbalsta.
Konstrukcija neiztur normālu pārvietošanos pa jumtu. Hidroizolācijā var rasties plīsumi, tādās vietās, kur ir staigāts, vai no sniega vai ledus ietekmes.

Skursteņa blīvēšanas elementi uzmontēti pretrunā ar instrukciju.
Tece pie skursteņa blīvēšanas elementiem.

Jumta plāksnītes pienaglotas pie plāksnītes augšējās malas.
Naglas iet cauri tikai vienai jumta plāksnītei, un nepiespiež jumta plāksnīšu līmes virsmu pie iepriekšējās plāksnītes. Vissliktākajā gadījumā visas jumta plaknes segums var noārdīties vētras apstākļos.

Nepareizi pieņēmumi un apgalvojumi:

Jumta nagla nedrīkst iziet cauri zemseguma dēļiem.
NEPAREIZI, naglai ir jāiziet cauri zemseguma dēļiem!

Būvējot zemsegumu spundētajiem dēļiem ir jābūt stingri savienotiem.
NEPAREIZI, sausam kokmateriālam starp dēļiem ir jāatstāj izplešanās rezerve (1-2 mm).

Divslīpju un četrslīpju jumtos gaiss plūst pa karnīzes dēļu atstarpēm �?? tātad ventilācija darbojas.
NEPAREIZI, ja korē nav ventilācijas izplūdes lūkas, tad zem kores nevēdinātajā gaisa telpas augšējā daļā sakrājas mitrums.

Stāvu divslīpju jumtam, kur iekšējie griesti ir slīpi vienā virzienā ar jumtu, ventilācija caur karnīzes dēļiem ir pietiekama.
NEPAREIZI, pie kores ir jābūt izplūdes lūkām un gaisam ir jātiek pa visām jumta spārēm laukā (nepieciešamības gadījumā kores virzienā ir jāizbūvē ventilācijas kanāls).